Tev ne vārda nesacīšu,
Savas skumjās govis dzīšu
Tālā mežmalā.
Prom no tavām karstām takām,
Tavām sazāļotām akām
Zilā aizvējā.
Knuts Skujenleks («Pastorāle»)
Kad tu mani apbēdini,
Asara kad noviz,
Gauži raud ar mani kopā
Visas manas govis.
Cilvēku un lopu sirdis —
Instrumenti vāri.
Visai mūsu lopkopībai
Nodari tu pāri.
Kādu indi lej tu akās?
«Taizels», šķiet, pēc smakas.
Man sāk pēdas svilt uz takas,
Govis lec kā trakas.
Tagad meža malā ganu,
Tur ir laba zāle.
Ar to tavu trakošanu
Būs man — pastorāle!